Bērnišķīgās vakara ziņas
Vakar pa televizoru skatījos jaunāko latviešu humora raidījumu un vēlējos dokumentēt savas emocijas, ko tas radīja. Ja tu šo raidījumu neredzēji, varu tevi nomierināt - es šobrīd ļoti vēlētos būt tavā vietā. Savu tālraides kasti es neizslēdzu jau pirmajā raidījuma minūtē tikai tāpēc, ka man bija slinkums celties no dīvāna un meklēt kaut kur kā vienmēr nobāzto pulti. Tās bija pusstundu ilgas mocības - skatīties, kā trīs cilvēki padara sevi par muļķiem, mēģinot mani sasmīdināt ar neveiklām parodijām un stulbām intervijām. Pat Varakļānu pamatskolas piektās klases meiteņu uzstāšanās popielā izskatījās profesionālāka par tām šausmām, ko es redzēju vakar. Ja vēl par dažiem jokiem varētu mēģināt vismaz vārgi pasmaidīt, tad to izpildījums pilnībā apklusināja šo vēlmi. Tad jau labāk es lasītu Konrāda dienasgrāmatu nekā vēlreiz skatītos Brīnišķīgās vakara ziņas. Viss, man vairs nav ko teikt, bļe!
Un nobeigumā es vēlējos apsveikt vietējo televīziju un pašmāju talantus, kas beidzot radījuši lielisku, dzirkstošu joku un pozitīvisma pilnu raidījumu, kuru kā vienmēr sabojā mana izvarotā humora izjūta un latvieša - malā stāvētāja - nodirsēja sindroms.
5 komentāri
Reiz kādi ķeļevizionščiki izdomāja, ka viņiem arī patīk, un pamēģināja tam piešķirt TV formāta - goda vārds, no rezultāta demo es vemt gribēju un klusībā nopriecājos, ka tas tā arī neaizgāja tālāk. Jo latvju tv humora formāts ir, mazākais, tomēr derdzīgs :/
Ņemot vērā šos faktus, nav jākaunās no tā, ka viņas izskatās profesionālākas kameras priekšā.
