Cīsiņus vārām paši
Es sapnī redzēju, kā pagatavot suši. Es īsti nezinu, kas ir suši un kurš kaut ko tādu gribētu ēst, tāpēc nolēmu iesācējiem parādīt, kā mājās gatavot cīsiņus. Kā jau bildē redzams, man ir jaunatklātie "Tirgus cīsiņi", kurus nopirku Maximā par 0.79Ls.
Virsū likšanai man ir kečups.
Vienā paciņā ir seši cīsiņi. Ar to pietiek manis pabarošanai ar cīsiņiem. Kečupu vajag ļoti daudz, tik daudz, ka viena kečupa pudele parasti tiek izlietota četrās ēdienreizēs. Pat uz maizes nepaliek, ko uzlikt.
Pirms sākam vārīšanas procesu, nepieciešams no cīsiņiem noplēst plēvi. Plēšanai gan jāpatrenējas, bet procesa būtība ir - plēst. Uzmanīgi ar nazi iegriežam plēvi vienā cīsiņa galā, cenšoties neaizskart pašu cīsiņu. Kad tas izdarīts, ar īkšķi un rādītājpirkstu satveram plēvi un sākam lēnām plēst.
Ja cīsiņi tiek gatavoti mājas viesību laikā, to var padarīt par vakara naglu, sarīkojot sacensības, kurš noplēsīs visgarāko plēvi no sava cīsiņa. Tas izskatās apmēram tā:
Kad plēve ir noplēsta no visiem cīsiņiem, saliekam tos šķīvī un nesam vārīt. Kad kārtējo reizi esam aizķērušies aiz stulbā suņa, kurš vienmēr guļ ceļā, pieceļamies un pārbaudām, vai nekas nav salauzts. Pēc tam noslaukām asiņaino galda stūri un ar spirtu dezinficējam brūci virs labās uzacs.
Paceļam nokritušos cīsiņus un ieliekam kādā bļodā, kur tos vajadzēs nomazgāt. Vienkārši lejam virsū vēsu ūdeni un ar rokām cilājam, berzējam un maisām cīsiņus. Kad ūdens paliek tāds pavisam necaurredzams, ūdeni uzmanīgi nolej nost, un pielej jaunu. Mazgā kādas 3 reizes vai vairāk - atkarībā no tā, kad pēdējo reizi tika slaucīta grīda. Fiksi to darot, katra reize ilgst kādas 30 sekundes.
Nolejam nost pēdējo skalojamo ūdeni un uzmanīgi pārvietojam cīsiņus katlā. Pareizākā cīsiņu vārīšanas metode ir sekojoša - cīsiņiem uzlej virsū ūdeni tā, lai ūdens līmenis ir aptuveni 2cm virs cīsiņu līmeņa. Plīti liekam uz maksimālo karstumu. Tad ar kāju saslaukām šķīvja lauskas zem galda. Parasti tās pēc kāda laika no turienes pazūd, laikam kāds savāc.
Kad tas izdarīts, varam doties uz istabu un atpūsties, kamēr cīsiņi vārās. Pēc kāda laika, kad mīnu slaucītāju eksperta līmenī esam izspēlējuši apmēram trīs reizes, sajūtam spēcīgu deguma smaku. Atceramies par cīsiņiem un raitā solī dodamies uz virtuvi.
Tā - cīsiņi ir gatavi, skat ku jauki:
Cīsiņus no katla ņemam ārā un liekam uz šķīvja. Kečupu nekad nevajag žēlot, ar to viss garšo labāk.
Nu un beigu rezultāts:
Ceru jums patika, un lai labi garšo!
