Konrāda Jaukuma dienasgrāmata

Es esmu slikts sabiedrības elements, to es sapratu jau ļoti sen. Ja kāds jautātu, kad es pēdējo reizi sabiedrības labā esmu izdarījis kaut ko labu, man būtu ilgi jādomā. Es nemēdzu palīdzēt vecām tantiņām panest smagos iepirkuma maisus un akliem cilvēkiem pāriet pāri ielai. Es nepiedalos apkārtnes sakopšanas talkās, ja vien mani uz to nepiespiež. Es nedodu ubagiem naudu un neziedoju labdarības organizācijām un ne jau tikai tāpēc, ka man nav liekas naudas. Galvenais iemesls tam visam ir tas, ka es vienkārši esmu egocentrisks aunapiere. Es vados pēc principa - izdzīvo stiprākais (kamēr vien es pats piederu pie tiem "stiprākajiem"). Ja tu nespēj parūpēties par sevi pats, tad labākais, ko tu no manis vari sagaidīt, ir daļa no gaisa, ko es elpoju. Un arī tikai tad, ja man tas paliek pāri. Zinu, ka lielākā daļa cilvēku tagad ar baudu paņemtu divas sarūsējušas naglas un izdurtu man acis, pēc tam pakarot mani pilsētas centrālajā laukumā uz liela gaļas āķa, par tik nejaukiem vārdiem.

Protams, nav jau tā, ka es esmu slikts cilvēks. Es esmu laipns un izpalīdzīgs, un saprotošs, un tā tālāk, bet, manuprāt, cilvēki, kas nodarbojas ar labdarību, kaut ko kompensē. Varbūt viņi sev neliekas pietiekami labi, vai jūtas kādam kaut ko parādā. Vai vēlas būt pārāki par citiem, lepojoties ar savu filantropisko dvēseli. Nezinu. Es jūtos labi arī tāds, kāds esmu.

Bet ne jau par to es šoreiz gribēju runāt. Vēlējos pastāstīt, ka pirms kāda laika es kļuvu par ziedotāju. Jūs jau droši vien zināt, ka Mareks, kurš Internetā izpaužas lapā ar nosaukumu briic.lv, plāno izdot bilžu grāmatiņu. Tāpēc es sasitu savu krājkasīti, salasīju visus iekrājumus un atdevu tos Marekam. "Bet kā tad ar taviem principiem?" jūs jautāsiet? Pavisam vienkārši! Es taču nenodarbojos ar labdarību. Ne jau Marekam vajag izdot to grāmatiņu, bet man vajag to dabūt sev. Un vienīgā iespēja, kā to izdarīt, ir atbalstīt grāmatas izdošanu. Tikai un vienīgi egoistisks aprēķins. Tā, lūk! Tāpēc, ja arī tu kaut nedaudz saproti, kas tev labs, tad atbalsti Mareku jau šodien! Rīt var būt jau par vēlu.