Konrāda Jaukuma dienasgrāmata

Šodien aprit gads, kopš mana pirmā ieraksta šajā dienasgrāmatā, tāpēc nolēmu, ka būtu tikai pieklājīgi kaut ko šajā sakarā uzrakstīt. Šoreiz es ar cipariem jums neuzmākšos, tā vietā mēģināšu pierakstīt pāris savus secinājumus un novērojumus saistībā ar dienasgrāmatas rakstīšanu. Patiesībā nevienam šo nevajadzētu lasīt, jo te nebūs nekā interesanta (gluži tāpat kā visos manos iepriekšējos rakstos). Tad nu tā, visu pa punktiem:

• Nekad nebiju domājis, ka es tik ilgi izturēšu. Sākumā man likās, ka beigšu tik pat ātri kā esot kopā ar smuku meiteni.
• Es vēl joprojām neesmu sapratis patieso iemeslu, kāpēc es rakstu šo dienasgrāmatu. Iespējams, tas ir tāpēc, ka es zemapziņā gribu jums visiem izskalot smadzenes un iegūt savā varā veselu armiju paklausīgu zombiju. Tad jūs vienmēr, mani redzot, klanītos un teiktu: "Esi sveicināts, mans varenais pavēlniek. Lai tavā ceļā vienmēr spīd saule un eņģeļi spēlē zelta arfas, sēžot uz mākoņa maliņas!" Un tad es teiktu: "Ej uzkāp tajā sūdu čupā un tēlo resnu tītaru!"
• Rakstīt dienasgrāmatu var katrs muļķis. Un kas tad galu galā var notikt? Sliktākajā gadījumā par tevi stāstīs visādus stulbus jokus, un tu tiksi uzskatīts par dīvaini kā Kirils. Labākajā gadījumā tu kļūsi par dzīvu leģendu. Kā Kirils.
• Lielākā daļa cilvēku ir diezgan stulbi. Viņiem liekas, ka es tikai tēloju klaunu un mēģinu jokot, jo tas ir tas, ko viņi vēlas ieraudzīt. Tikai tu, mans dārgais lasītāj, esi vienīgais, kurš mani patiesi saprot un redz manu īsto būtību. Jā, tieši tu!
• Mani ir ļoti viegli nopirkt. Ja kāds vēlas man samaksāt, lai es par viņu uzrakstītu slavinošu rakstu, dodiet man ziņu. Dārgi nebūs, apsolu! Tieši tā - es uzspļauju "blogeru ētikai". Un savai pašcieņai arī. Es būtu ar mieru pat izmēģināt jaunākos biksīšu ieliktnīšus, lai pēc tam stāstītu, cik tie ērti un elpojoši.
• Man daudz labāk patika rakstīt šo dienasgrāmatu, kad neviens viņu vēl nelasīja. Tagad dažreiz ir tāda sajūta, ka cilvēki no manis gaida kaut ko, kā man nemaz nav. Protams, nav jau tā, ka man nebūtu vienalga. It kā.
• Manuprāt, ir pienācis pēdējais laiks "nolikt pildspalvu" un iet pensijā. Varbūt pievērsties liliju vai cīņas suņu audzēšanai?