Konrāda Jaukuma dienasgrāmata

Pamanīju, ka es daudz stāstu par attiecībām ar pretējo dzimumu, kas beidzas tā īsti nemaz nesākušās. Baidos, ka būšu jums radījis pilnīgi nepareizu priekšstatu par sevi. Tāpēc, lai jūs nedomātu, ka es esmu nūģis un neveiksminieks, pastāstīšu par vienu meiteni, ar kuru man pat izdevās nonākt līdz laimīgām beigām, ja jūs saprotat, par ko es runāju.

Tas notika pagājušajā vasarā. Vienu dienu biju aizgājis uz tirgu nopirkt kādu ķīpu ar vecām avīzēm. Tirgū aiz viena no galdiņiem ieraudzīju smuku meiteni, kas pārdeva zustrenes. Garām ejot, vēl prātoju, ka varbūt vajadzētu apstāties un iepazīties, bet tā arī nesaņēmu drosmi. Pēc kāda laika, nopircis avīzes, gāju atpakaļ un, ticis līdz zustreņu pārdevējai, sāku iet lēnāk, ar acīm novērtēdams meitenes dotumus. Viņa mani ievēroja un aicināja tuvāk, piedāvājot nobaudīt savus sulīgos gardumus... nu ogas, tas ir. Es, džentlmenis būdams, protams, neatteicos. Pagaršoju zustrenes un izteicu komplimentu, sak, ļoti garšīgas, paldies! Tā vārdu pa vārdam, kamēr beigās nopirku par visu atlikušo naudu veselu kilogramu. Kad atvadījos, lai dotos tālāk, šī vēl teica: "Paldies, par pirkumu! Nāciet rīt atkal!" Es saku: "Labi, rīt būšu klāt tajā pašā laikā."

Turpmāk mēs satikāmies gandrīz katru dienu. Un katru reizi pēc tikšanās viņa izteica cerību mani satikt vēl. Tās bija īsas un kaislīgas tikšanās, un tā dzirkstelīte viņas acīs katru reizi, kad es samaksāju par kārtējo zustreņu kilogramu, ļāva man saprast, ka es viņai patiešām neesmu vienaldzīgs.

Vienreiz gadījās tā, ka es nedaudz aizkavējos, un, kad ierados, meitene jau taisījās mājup. Piedāvāju palīdzēt aiznest tukšās ogu kastes līdz mašīnai, viņa neatteicās. Gājām viens otram blakus un runājām par visādām lietām. Pārsvarā gan par zustrenēm. Iekrāvis kastes auto bagāžniekā, atvadījos no meitenes, teikdams: "Nu, tad līdz rītdienai!" Viņa pateicās par palīdzību un vēl atdeva man pāri palikušās ogas, teikdama: "Re, kur labi - šīs jau saspiedušās vienā putrā, nebūs tev jāpūlas košļājot." Tad meitene iekāpa mašīnā un aizbrauca, pamādama ar roku pa atvērto logu.

Tās bija laimīgākās nedēļas manā mūžā. Ir tik patīkami apzināties, ka kāda smuka meitene vēlas tevi satikt vairāk par vienu reizi. Iesaku jums visiem to kādreiz piedzīvot. Diemžēl, pēc dažām nedēļām zustreņu laiks beidzās, un vienu dienu meitene teica, ka turpmāk vairs nebrauks uz tirgu pārdot. Es jautāju, vai tas nozīmē, ka mēs vairs nesatiksimies? Viņa atbildēja: "Drīz jau būs ābolu laiks, tad es atkal te būšu." Tas mani patiešām iepriecināja, jo patiesībā zustrenes man nekad tā īsti nav garšojušas. Tā mēs šķīrāmies, un es atkal paliku viens ar lieliskām atmiņām un diviem ogu pilniem spaiņiem.