Rudens
No sākuma šim rakstam gribēju likt virsrakstu "Krūtis" vai ko tamlīdzīgu, bet es jau neesmu tāds kā visi citi, tāpēc tā vietā ieliku mazliet neitrālāku vārdu. Pietiek jau ar to, ka, meklējot gūglē vārdus "kas jādara ja sunim ir uzacis plēve", mana dienasgrāmata pavisam nepamatoti tiek atrasta kā labākā atbilde uz šo problēmu (kāds nelaimīgs četrkājainā drauga īpašnieks patiešām tādā veidā bija pie manis nokļuvis).
Bet tagad ķersimies pie paša raksta. Jūs droši vien esat pamanījuši, ka, pienākot rudenim, cilvēkus pamazām pārņem depresija, kas ilgst līdz pat pavasarim, ar nelielu pārtraukumu gada pēdējā dienā. Daži uzskata, ka tas notiek tādēļ, ka dienas paliek īsākas un Saule debesīs ir redzama retāk. Citiem šķiet, ka iemesls ir lietainais laiks un aukstums. Vēl dažiem liekas, ka vainīgs vitamīnu trūkums organismā un apkārt ceļojošie vīrusi. Tomēr tie ir maldi. Visi uzskaitītie faktori ir tikai nenozīmīgi sīkumi galvenās problēmas priekšā. Jūs jau droši vien nojaušat, par ko es runāju. Tieši tā - par krūtīm.
Pienākot rudenim, meitenes sāk vilkt mugurā arvien biezākas un ķermeni nosedzošākas drēbes, nemaz nepadomājot par savas rīcības sekām. Nekas tā nenomierina (un tajā pašā laikā neuzmundrina) kā pa ielu pretim nākošas meitenes liegā un ritmiskā krūšu šūpošanās zem viņas gaišās zīda blūzītes. Šī ir viena no nedaudzajām lietām, ko varētu vērot bezgalīgi, un tas nekad neapniks. Es zinu, ka izklausos kā nogribējies pusaudzis, bet jebkurš, kas augstāk minēto noliegs, melos. Nav svarīgi, vai tu šorīt pamodies blakus savai jaunajai sievai vai sunim ar plēvi. Izejot uz ielas un redzot visas meitenes ietinušās biezās jakās, zem kurām pavilkts adīts džemperis un siltais sporta krūšturis, jebkuram normālam cilvēkam uzreiz pazudīs dzīvesprieks.
Kā šo rudens depresijas problēmu varētu risināt, es skaļi neteikšu, bet, manuprāt, jūs meitenes to pašas jau nojaušat. Tas taču nav liels upuris, lai atbrīvotu pasauli no drūmām un vienaldzīgām sejām... Bet es tikmēr iešu skatīties pludmales patruļu.
