Konrāda Jaukuma dienasgrāmata

Nesen viens mans draugs precējās ar savu līgavu. Kā jau tādās reizēs pieņemts, pirms tam viņam par godu tika rīkota vecpuišu ballīte. Kā jau tādās reizēs pieņemts, mēs apmeklējām arī striptīza klubu. Atzīšos, ka tā bija pirmā reize manā mūžā, kad es esmu tādā vietā, bet to es nevienam nestāstīju - tas taču nav kārtīgs vecis, kuram pīpējot cigāru kļūst nelabi vai kurš Titāniku redzējis vairāk par vienu reizi, vai kurš ne reizi nav bijis striptīza klubā. Vēl atzīšos, ka es nedaudz nervozēju un sāku svīst jau tikai iedomājoties par tām daudzajām plikajām sievietēm, ko es tur ieraudzīšu. Iegājis iekšā, es nosēdos pašā priekšā pie galdiņa blakus skatuvei, kamēr pārējie draugi, izlikdamies, ka striptīzs viņus neinteresē, apsēdās nedaudz tālāk un turpināja dzert. Tikai vēlāk es sapratu, ka tā bija mana liktenīgā kļūda.

Nepagāja ne piecas minūtes, kad man blakus pēkšņi parādījās viena no striptīza dejotājām tērpusies vienīgi krūšturī un biksītēs un jautāja, vai drīkst apsēsties. Manu klusēšanu un blenšanu uz viņas krūtīm, kas atradās manu acu augstumā mazāk kā pusmetra attālumā no manis, viņa uztvēra kā apstiprinošu atbildi un iesēdās man klēpī, aplikdama roku man ap kaklu. "Oho, tev gan ir liels mobilais telefons!" viņa izbrīnīta teica, iekārtodamās ērtāk. Es, mēģinādams saņemt sevi rokās un saprast, kas tikko noticis, pat neiedomājos pateikt, ka savu mobilo telefonu esmu atstājis mājās. Un labi, ka tā.

Striptīza dejotāja stādījās priekšā kā Kendija un sāka man uzdot dažādus jautājumus - vai es te nāku bieži, kādas meitenes man patīk, par ko es strādāju, vai man ir auto. Runājot viņa visu laiku spēlējās ar maniem matiem un liecās ar savām kuplajām krūtīm man arvien tuvāk, pa laikam pagrozīdama savu pēcpusi, it kā mēģinot ar to izgludināt manas bikses. Es jutu, kā spriedze visu laiku pieaug, un man kļuva aizvien grūtāk atrast sakarīgas atbildes uz viņas jautājumiem, bet siekalas nācās rīt divreiz biežāk, lai tās nesāktu pilēt uz mana baltā krekla.

Tā mēs kādu laiku divatā runājām, kamēr es knapi valdījos un, kozdams sev mēlē, skaitīju spuldzes pie griestiem, kad pēkšņi Kendija pieliecās man pie auss un samtainā balsī iečukstēja: "Man tagad jāiet, tūlīt būs mana dziesma. Pēc tam es tev varētu nodejot privātu deju nedaudz intīmākā atmosfērā." Tas izrādījās pēdējais piliens manā līdz malām pilnajā "kausā", un es, nespēdams vairs ilgāk noturēties, beidzu turpat savās biksēs.

Tā kā man nebija uzvilkts prezervatīvs, uz manas bikšupriekšas parādījās tumšs, mitrs plankums, un es nolēmu labāk doties mājās, pirms vēl kāds to ir pamanījis. Es vienā žurnālā lasīju, ka no grūtniecības droši aizsargā tikai prezervatīvs. Man jau pašam neliekas, ka Kendijai varētu būt bērns no manis, bet ja nu tomēr? Lūdzu, pasakiet, ka man nav par ko uztraukties! Un, ja man viņu būs jāapprec, vai pēc tam par privāto deju man tik un tā vajadzētu maksāt?

Un vēl viens nesaistīts jautājums - ja striptīza dejotāja man sēž klēpī, vai es drīkstu viņai pieskarties ar rokām, vai par to arī jāmaksā?