Turpinājums
Varu jūs iepriecināt, ka turpinājums stāstam par Kaspara, Ivetas un Roberta mīlas trīsstūri tiks izdots grāmatā, kuru varēsiet nopirkt visās labākajās grāmatnīcās. Tas tāpēc, ka ar stāsta sākuma uzrakstīšanu esmu izsmēlis visas sava radošā ģēnija paliekas, un neviens normāls cilvēks nebūs ar mieru lasīt manis radīto turpinājumu par velti. Es, protams, neapgalvoju, ka manus rakstus vispār kādreiz ir lasījis kaut viens normāls cilvēks, bet tas jau atkal ir cits stāsts. Provizoriskais grāmatas nosaukums ir "Kaspars. Sāga turpinās". Paralēli grāmatas izdošanas procesam notiek intensīvas sarunas ar Andreju Ēķi par lielbudžeta drāmas, kas balstīta un grāmatas notikumiem, kas balstīti uz patiesiem notikumiem, producēšanu. Pagaidām tiek diskutēts, vai vajadzētu filmas tēliem pievienot arī pāris vampīrus. Andrejs saka, ka tie tagad modē.
Tomēr, zinot, cik jūs esat nepacietīgi, un redzot jūsu patiesās rūpes par Kaspara tālāko likteni, nolēmu jau tagad ieskicēt iespējamo stāsta turpinājumu. Lai saglabātu intrigu un noslēpumainību, man ir veseli trīs turpinājuma varianti.
Ticams turpinājums
Pārnācis mājās pēc vakariņām trijatā, kuru laikā Kaspars uzzināja satriecošos jaunumus, viņš iekrita savā gultā un pavadīja tur nākošās trīs dienas, gauži raudot savā spilvenā. Ceturtās dienas vakarā viņš aizgāja uz tusiņu, kuru kādā viesu namā organizēja viņa paziņa. Tur Kaspars satika daudz neredzētu cilvēku, tai skaitā arī vienu panaivu blondīni, kuru viņš tajā pašā vakarā nolika slīpi kādā no augšstāva istabiņām - lai būtu pavisam drošs, ka neko nenokavē. Nākošajā dienā, pat necenšoties atcerēties savas blondās partneres vārdu, Kaspars atgriezās mājās un vēl trīs dienas pavadīja raudot spilvenā. Pēc tam Kaspars atcerējās par Nīči un secināja, ka atkal kļuvis stiprāks. Iveta gadu vēlāk laimīgi apprecējās. Varbūt ar Robertu, varbūt kādu citu - tas Kasparu neinteresēja. Spriežot pēc kopīgo paziņu nostāstiem, Iveta esot varen ražīga un nu jau savā ģimenē audzina divus ņiprus Kaspariņus.
Traģisks turpinājums
Pirmās pāris nedēļas Rīgā Iveta dzīvoja kā sapnī. Taču vienā dienā sapnis pārvērtās murgā. Tas sākās tad, kad Roberts beidzot atklāja savu īsto dabu un izmeta Ivetu ar visām mantām uz ielas. Kādā puišu ballē Robertu bija savaldzinājis koķetais Daniēls, kurš uzreiz pateica, ka Roberta mājās var būt tikai vieni svārki un tie noteikti nebūs Ivetas. Atgriezusies mājās, Iveta uzzināja, ka nākošajā dienā pēc viņas aizbraukšanas Kaspars izdarījis pašnāvību izdzerot paciņu miegazāļu, pārgriežot sev vēnas un ielecot upē par kopā ar smagu akmeni, kas ar virvi piesiets ap kaklu. Zaudējusi jebkādu uzticību vīriešiem, Iveta atlikušo mūžu nodzīvoja viena pati, audzinādama savus septiņpadsmit kaķus un skatīdamās koru karus.
Romantisks turpinājums
Nākošajā rītā pēc liktenīgajām vakariņām Iveta un Roberts tika atrasti bez dzīvības pazīmēm guļam Roberta vecāku mājā. Abiem bija ar lielu nazi caurdurtas sirdis, un uz sienas ar asinīm rakstīts: "Tagad tu zini, kā es jūtos. Tavs Kaspars." Policija turēja aizdomās Kasparu, taču viņš bija pēkšņi pazudis. Daži runāja, ka viņš aizbraucis uz Tibetu un pievērsies reliģijai. Citi mēļoja, ka viņš, sapratis, ko izdarījis, aiz bēdām pats nomira un viņa pīšļi uzreiz pārvērtās pelnos. Viņa gars esot kļuvis par meiteņu tikumības sargātāju un tagad ceļo apkārt pa pasauli, padarot mīkstu katra vīrieša priekazizli, ja tas nepiedienīgi tuvu pietuvojas kādas neprecētas sievietes maigajam klēpim. Tādēļ arī jaunu mīlnieku guļamistabās nereti gadās apmēram šādas situācijas: meitene un puisis guļ gultā un tumsā maigojas, meitene iebāž roku puiša biksēs un pārsteigta jautā, "vai tad tu mani nemaz negribi!?" - "Gribu, protams, man tikai Kaspars traucē," puisis kautrīgi atbild un nosarkst. Arī meiteņu sarunās bieži var dzirdēt apmēram šādas frāzes: "Nu, Daiga, tas džeks, ar kuru tu vakar kopā aizgāji no kluba, tevi kārtīgi izmīlēja?" - "Nē, Anete, šitam arī bija Kaspars."
