Konrāda Jaukuma dienasgrāmata

Tā kā es nemācēju uzminēt atbildi uz Sivna uzdoto uzdevumu, es nolēmu sacerēt pats savu uzdevumu par karali Tjerī. Arī šoreiz par pareizo atbildi neviens simts latus nedabūs, bet galvu palauzīt jūs drīkstat.

Sensenos laikos pūķis Asnāts nolaupīja skaisto princesi Beverīnu un plānoja ar viņu ieturēt pusdienas. Karalis Tjerī tik ļoti pārdzīvoja par savu vienīgo meitu, ka apsolīja tam, kurš izglābs princesi, savas zelta protēzes un lielu krūzi ar karstu, garšīgu kakao.

Vienīgais pretendents uz šo godu izrādījās jaunais, blondais zilacis Leons no Kornbolu dzimtas. Tā kā laika vairs nebija daudz, karalis nolēma, ka dzīres par godu drošsirdīgajam Leonam rīkos pēc viņa atgriešanās. Novēlējis jaunēklim salauzt kāju, Tjerī sūtīja Leonu ceļā, līdzi dodot trīs mūļus apkrautus ar kafijas pupiņām un tamborētām sedziņām - katram gadījumam.

Pūķis Asnāts dzīvoja lielā alā, kas atradās 94 akmens sviedienu attālumā no karaļa pils. Viņš bija apmēram divsimt gadu vecs, klāts ar zaļganām zvīņām un ar diviem sarkaniem ragiem uz galvas. Uguni viņš spļaut neprata, taču vienmēr līdzi nēsāja ugunsmetēju - katram gadījumam. Asnātam patika neļķes un saulrieti, bet nepatika rupji cilvēki. Asnāts bija šķīries, jo viņa pirmā un pēdējā sieva bija izrādījusies īsta pūķene.

Tātad, bija jau pievakare, kad Leons nonāca pie pūķa alas un parāva lielo zvana auklu, kas karājās pie ieejas. Pēdējo reizi pielicis roku pie mutes un uzpūtis, lai pārliecinātos, ka iepriekšējā vakarā ēstā aitu acu sautējuma aromāts ir pametis viņa elpu, jaunēklis sāka nervozi mīņāties, gaidīdams namatēvu iznākam no alas.

Jautājums - ko Leons teiks pūķim, lai izglābtu skaisto Beverīnu un saņemtu godu, slavu un karaļa zelta protēzes?